Nakts bija bieza kā darva, un senās kapenes elpoja ar aukstu, smagnēju

Nakts bija tumša un smaržoja pēc mitras zemes un meža ziediem. Antares

Nakts bija smaga kā sena lāsta elpa, kad Sfinksa pirmo reizi pārkāpa p

Vakars bija mierīgs, un pilsētas ielas pieklusa kā nogurušas domas. Uz

Reiz kādā klusā meža nostūrī, kur vakaros migla dejoja starp kokiem un

Vecā kapliča stāvēja kalna nogāzē kā aizmirsts noslēpums — tās akmens

Antaress bija neparasts Īgnis — gara auguma, ar skatienu, kas varēja g

Vakars bija smagnējs un silts, pilsētas gaismas mirgoja kā tālas zvaig

Nakts bija bieza kā samts, un mēness karājās debesīs kā auksta, sudrab

Siltā pēcpusdienas saule lēni slīdēja pāri jūras krastam, krāsojot viļ

Там, где небо касается границ тишины,Где слова растворяются в холо

Ziedošā pļava smaržoja pēc margrietiņām, āboliņa un tikko uzsilušas ze

Spox ar lukturīti rokā lēni kāpa lejā vecā pagraba trepēs. No griestie

Spox bija dzirdējis par “Sado Mazo Prieciņu Klubiņu” jau sen. Pilsētā

Blondīne sēdēja uz veca, apsūnojuša celma pašā meža vidū. Virs viņas g

Antaress dzīvoja Mežezera ielokā, vietā, kur migla nekad līdz galam ne

Nakts pārklāja seno Ēģipti ar tumši zilu samtu, un virs tuksneša mirdz

Nakts bija bieza kā melns samts, kad Sfinksa pirmo reizi ieraudzīja ve

Saules pielietā pļavā, kur ziedēja margrietiņas un vējā šūpojās garā z

Džungļi bija karsti un mitri, un vakara migla lēni slīdēja starp milzī