Spox ar lukturīti rokā lēni kāpa lejā vecā pagraba trepēs. No griestiem karājās zirnekļu tīkli, stūros stāvēja putekļainas burkas ar nesaprotamu saturu, un kaut kur tumsā ik pa laikam noskanēja aizdomīgs “plunkš”.
“Te noteikti jābūt Blondīnes smadzenēm,” Spox nopietni nomurmināja, uzliekot galvā vecu katlu, jo bija pārliecināts, ka tas viņu pasargās no “pagraba gariem”.
Viņš atrada vecu lādi ar uzrakstu “Neaiztikt!”. Protams, Spox to tūlīt atvēra.
Iekšā bija:
trīs saplēstas zeķes,
viena gumijas vista,
vecs radio, kas pats no sevis sāka spēlēt polku,
un piezīmju blociņš ar uzrakstu: “Blondīnes domas”.
Spox sajūsmināts atvēra blociņu.
Pirmajā lapā bija rakstīts: “Kur pazūd otra zeķe?”
Otrajā: “Ja ledusskapī deg gaisma, vai dārzeņi naktī lasa grāmatas?”
Trešajā: “Vai zivs jūtas slapja?”
Spox ilgi skatījās uz lapām un tad nopūtās.
“Nu skaidrs… smadzeņu nav. Ir tikai jautājumi.”
Tajā brīdī aiz muguras atskanēja Blondīnes balss:
“Ko tu tur dari?”
Spox pārbijās, ieskrēja plauktā, apgāza trīs burkas ar marinētiem gurķiem un ar galvu iesprūda kartupeļu maisā.
Blondīne paskatījās uz visu nekārtību, pasmaidīja un teica:
“Redzi? Kamēr tu meklēji manas smadzenes, savējās pats kaut kur pagrabā pazaudēji.”Nākamajā dienā Spox atgriezās pagrabā ar vēl lielāku apņēmību. Šoreiz viņam līdzi bija metāla detektors, panna pašaizsardzībai un desmaize, jo “meklēt smadzenes tukšā dūšā esot bīstami”.
Viņš piegāja pie vecās krāsns, kas izskatījās tā, it kā pēdējo reizi būtu kurināta laikā, kad dinozauri vēl maksāja nodokļus.
Pēkšņi metāla detektors sāka pīkstēt.
“Es atradu!” Spox iekliedzās un metās rakt vecā ogļu kaudzē.
Pēc piecām minūtēm viņš izvilka:
vienu vecu karoti,
sapuvušu kartupeli,
divas pogas,
un salocītu papīru ar uzrakstu: “Blondīnes slepenais IQ tests”.
Spox trīcošām rokām atvēra lapu.
Tur bija tikai viens jautājums:
“Ja tu ledusskapī ieliec telefonu, vai tas kļūst par smart fridge?”
Spox ilgi klusēja.
“Tas ir dziļi…” viņš noteica un apsēdās uz veca krēsla, kurš uzreiz salūza zem viņa svara.
No griestiem nokrita putekļu mākonis, veca lelle bez vienas acs un maza koka plāksnīte ar uzrakstu:
“Šeit apglabātas Spox cerības atrast kaut ko gudru.”
Tajā brīdī pagraba stūrī atkal parādījās Blondīne. Viņa turēja rokā lāpstu un ļoti aizdomīgi smaidīja.
“Ko tu vēl roc?” viņa jautāja.
“Es meklēju tavas smadzenes,” Spox nopietni atbildēja.
Blondīne nopūtās un norādīja uz vecu spoguli stūrī.
“Tur paskaties. Tu jau otro dienu rok nepareizajā vietā.”
Spox piegāja pie spoguļa, paskatījās uz savu atspulgu ar katlu galvā, netīru seju un kartupeļu mizām matos.
Viņš nopūtās.
“Ak nē… izrādās, mēs abi esam bezcerīgi gadījumi.”
Un tad vecais pagraba radio pats no sevis ieslēdzās un sāka spēlēt bēru maršu.



Lasīt citus šī autora blogus