Spox vienmēr bija bijis dīvains cilvēks. Kamēr citi iemīlējās skaistās meitenēs, slavenībās vai vismaz kaimiņu kaķī, viņš kādu lietainu piektdienas vakaru iegāja vecā lauku veikala putekļainajā stūrī un tur viņu piemeklēja liktenis.
Uz augstākā plaukta, starp konservētām pupiņām un marinētiem gurķiem, stāvēja viņa.
Skaista, spīdīga viskija pudele ar zeltainu etiķeti, kas mēness gaismā atspīdēja kā karaļa kronis.
Spox sastinga.
“Ak tu saldā dzīve…” viņš nočukstēja. “Tu esi skaistāka par jebkuru saulrietu virs kartupeļu lauka.”
Pārdevēja tante Biruta aizdomīgi paskatījās uz viņu pāri brillēm.
“Jaunie cilvēki tagad vispār vairs nav normāli,” viņa nopūtās.
Taču Spox vairs neko nedzirdēja. Viņš lēni piegāja pie plaukta un paņēma pudeli rokās.
“Tavs stikls ir tik gluds…” viņš nopūtās. “Un tavs korķītis… tik elegants…”
Tante Biruta jau grasījās zvanīt veterinārārstam, jo nesaprata, kas īsti notiek.
Spox nopirka pudeli, ielika to pasažiera vietā savā vecajā mašīnā un pat piesprādzēja ar drošības jostu.
“Drošība pirmajā vietā, mana zeltainā princese,” viņš teica.
Braucot mājās, viņš visu ceļu runāja ar pudeli.
“Vai tev patīk mūzika?” viņš jautāja.
Pudele klusēja.
“Arī man!” Spox sajūsmināti iesaucās. “Mums ir tik daudz kopīga!”
Kad viņi nonāca mājās, Spox saklāja romantisku galdu. Uzlika galdautu, aizdedza sveces, fonā ieslēdza vecas krievu romances un nolika viskija pudeli galda vidū.
“Tas ir mūsu pirmais randiņš,” viņš svinīgi paziņoja.
Viņš pat uzlika pudelei mazu papīra tauriņu ap kakliņu.
Viss ritēja lieliski līdz brīdim, kad istabā ienāca viņa draugs Uldis.
Uldis apstājās durvīs un ilgi klusēja.
“Spox…” viņš beidzot teica. “Kāpēc tu vakariņo ar pudeli?”
Spox nopūtās un sapņaini paskatījās uz viskiju.
“Tu nesaproti. Viņa mani saprot bez vārdiem.”
“Viņa ir pudele.”
“Bet ļoti dziļa pudele.”
Uldis pakasīja pakausi.
“Un kā viņu sauc?”
Spox paskatījās uz etiķeti.
“Lady Oak Barrel.”
Uldis vairs neko neteica. Viņš vienkārši lēnām izgāja ārā, aizverot durvis, un pa ceļam piezvanīja Andrim.
“Brauc ātri,” viņš čukstēja telefonā. “Spox ir apprecējis viskiju.”
Nākamajā rītā viss ciems jau zināja par Spox lielo mīlestību. Pie mājas sapulcējās ziņkārīgie kaimiņi, viena ome pat atnesa puķes, bet vietējais muzikants piedāvāja nospēlēt kāzu maršu.
Spox, lepni stāvot pagalmā, turēja pudeli rokās un teica:
“Mīlestība nav izvēle. Mīlestība atnāk tad, kad tu to vismazāk gaidi… piemēram, pie konservētām pupiņām.”
Tieši tajā brīdī viņš aizķērās aiz grābekļa un pudele izslīdēja no rokām.
Visa ciema priekšā Lady Oak Barrel iegāzās mīkstā siena kaudzē.
Spox metās klāt.
“Mana princese!” viņš izmisīgi sauca.
Par laimi pudele nebija saplīsusi. Visi uzelpoja.
Pat tante Biruta, kas bija atnākusi paskatīties, noslaucīja asaru.
“Tā ir īsta mīlestība,” viņa teica. “Dumja, bet īsta.”


Lasīt citus šī autora blogus