Pavasara saulriets lēni nolaižas pār zemi,
Kā silta roka pār nogurušu dienu.
Debesis iedegas rozā un zelta liesmās,
Un vējš nes sev līdzi pirmo ziedu smaržu.

Koki vēl bikli, bet pumpuri jau mostas,
Putni kā sapņi slīd pāri vakara malai.
Upes ūdens atspīd kā izkusis dzintars,
Un katrs vilnis glabā saules pēdējo pieskārienu.

Tālumā pļavas iekrāsojas maigā miglā,
Un pasaule uz mirkli kļūst pavisam klusa.
Tikai sirds vēl jūt, kā diena lēni izdziest,
Atstājot debesīs maigu, liesmojošu skūpstu.


Lasīt citus šī autora blogus