Lieldienu nakts bija silta un mierīga. Mēness sudrabainā gaismā apspīdēja pagalmu, kur krāsotās olas vēl gulēja grozos, bet gaisā smaržoja pavasaris, ziedoši zari un tikko kurināta uguns.
Viņa stāvēja verandā vieglā kleitā, un vējš rotaļājās ar viņas matiem. Viņš pienāca klāt pavisam lēni, it kā gribētu izbaudīt katru mirkli. Viņu skatieni sastapās, un šķita, ka viss apkārt uz brīdi apstājas.
Viņš maigi pieskārās viņas rokai, tad pievilka tuvāk sev. Viņas smaids bija silts un mazliet kautrīgs, bet acīs dega kaisle. Viņu lūpas satikās nesteidzīgā, ilgā skūpstā, kurā bija gan ilgas, gan maigums, gan apsolījums par nakti, kas vēl tikai sākas.
Viņi kopā iegāja mājā, kur sveču liesmas dejoja uz sienām, radot romantisku un noslēpumainu noskaņu. Viņa apsēdās viņam blakus uz dīvāna, un viņš glāstīja viņas vaigu, kaklu, plecus, izbaudot viņas tuvumu. Katrs pieskāriens lika sirdij sisties straujāk.
Nakts ritēja lēni, piepildīta ar maigām sarunām, skūpstiem un apskāvieniem. Ārā vējš šūpoja bērzu zarus, bet viņi abi bija iegrimuši savā mazajā pasaulē, kur pastāvēja tikai divi vien — pavasara, mīlestības un kaisles pilnā Lieldienu naktī.


Lasīt citus šī autora blogus