Vakars bija silts un mierīgs. Istabu piepildīja sveču liesmu maigā gaisma, bet gaisā virmoja vaniļas un sandalkoka aromāts. Viņa lēnām iegāja telpā, tērpusies vieglā zīda halātā, un pasmaidīja, ieraugot viņu guļam uz masāžas galda.
Viņas rokas bija siltas un maigas. Sākumā viņa lēni pieskārās pleciem, atbrīvojot saspringtos muskuļus, tad pirksti noslīdēja gar muguru, atstājot aiz sevis patīkamu tirpu sajūtu. Katrs pieskāriens bija lēns, apzināts un pilns kaislīgas spriedzes.
Viņš aizvēra acis, ļaujoties maigajai eļļas smaržai un viņas roku kustībām. Ik pa brīdim viņa pieliecās tuvāk, ļaujot matiem viegli pieskarties viņa ādai, un tas lika sirdij sisties straujāk. Telpā valdīja klusa mūzika un satraucošs klusums starp viņiem.
Kad viņa pārslīdēja ar rokām pāri viņa krūtīm un atkal atgriezās pie pleciem, viņš sajuta, kā spriedze pārvēršas maigā baudā. Viņu skatieni satikās, un tajā mirklī viss pārējais pazuda — palika tikai sveču gaisma, smaržīgā eļļa un kaislīgā tuvība starp viņiem.
Masāža kļuva par lēnu, juteklisku spēli, kurā katrs pieskāriens radīja arvien vairāk vēlmes un maiguma. Kad vakars tuvojās beigām, viņi abi vēl ilgi palika cieši apskāvušies, baudot viens otra siltumu un tuvumu.


Lasīt citus šī autora blogus