Lūdzu, pasniedz čības, tās tik ļoti patīk man, kad es steidzos uz mākoņiem kāpt... Čības manās kājās, tās tik ātri miegā lec tev uz galvas un samtaini dūc... Man sirds reiz atrāk kļūt par tevi un virpuļot atskurbumā... Gaišās matu citrās, rībot riteņiem ratos, es steidzos kā bulvārīgs vējš... Ielās iedeg gaismas, pagaist sejā baismas, traucos, līdz nopūties apstājos sveiks... Saltā kalna gaisā, slapja ūdens maisā, balvas uz čiekuriem matos var kārt. Kur vēl atrast tādus, baltus ciema ļaudis, mīkreslī saulstaros smaidīt kas nāk... Klusē, ja tev kajās, ja tev nav pat viena pusē, bez pušķiem, kaut nošķiebies sāns. Čības tavās acīs, čības nesīs tevī kaisīties pūkainās dūnas bez sāls........... kur saulstasri zūd aiz padebešiem....


Lasīt citus šī autora blogus