-Dakter, palīdziet, lūdzu, katru nakti sapnī rādās viena un tā pati sieviete.Jau trešo mēnesi.Nevaru viņu vairs izturēt.
-Jums ar viņu kaut kas bija?
-Sapnī?
-Nē, dzīvē?
-Nē, dzīvē nekas, goda vārds. Viņa mani pat sapnī tuvu nelaiž.
-Tad priekš kam rādās sapnī?
-Velns viņu zin, dakter, bļauj, lai neaiztieku, ka aizies pie Andžas, viņš esot īsts vecis.
-Nu, tad lai iet pie Andžas, ja domā, ka viņš ir riktīgs vīrietis.
-Bet es jau viņai saku, lai lasās no šejiens!
-Tas sapnī?
-Jā, sapnī.
-Un viņa ko?
-Bļauj, lai paskatos uz sevi, mērkaķis, tāda sieviete kā viņa varot man tikai sapnī rādīties.
-Un jūs visu nakti šito paciešat? Es jau viņu sen...
-Nu, ziniet, dakter, sieviete kā nekā, uzreiz asaras, skrien prom un durvis tā aizcērt, ka apmetums krīt nost. Kaimiņi pa sienu dauza, lai izbeidzam ārdīties.
-Tas viss sapnī?
-Ne, šitais jau realitātē. Cērt durvis tā, ka es pats pamostos.
-Ak dievs, paņemiet miegazāles, izmetiet viņu no galvas un guliet mierīgi!
-Bail dakter, bez viņas palikšu pavisam viens.


Lasīt citus šī autora blogus