Tas nav bieži, kad prāts iet kopsolī ar sirdi, bet ja nu izdodas?...iznāk sirdsprāts. Lai notiek! Esmu viens, bet vientuļš nejūtos un sirdspuksti pastraujina ritmu tā, ka var pacelties dvēseles spārnojumā ar atspērienu no zaļā uzticības samta uz zilajām cerību tālēm pāri ikdienas sīkumainajiem krikumiem. Es drīz atgriezīšos, mans dārgais lasītāj, ar jaunām vēsmām un pastāstīšu TEV pavisam kaut ko citu, bet varbūt ko līdzīgu šim stāstam, jeb ar citām dziesmas skaņām. Atstāšu to laika rata ziņā, jo vislabākais padomu devējs ir laiks.


Lasīt citus šī autora blogus