Te jau vesela saime ar daudzsvārcītēm un priecīgie dabas smaidiņi izrotā dzīvos ūdeņus. Tas ir ezera nāriņu īpašums un dvēsele dziedāt sāk par vasaras dvašu, jo sirdī pamodies pavasars, kas spēj starot jebkurā gada laikā. Kalendāram nav nozīmes, jo dzīvība ir svarīgāka par cipariem. Kam šī loģika vajadzīga, jo tai ir režģi? Tak ņemu un atbrīvojos no dvēseles cietuma un esmu jau iekšā šais plašumos!!!


Lasīt citus šī autora blogus