Pland matu baltie lini, iet meitene iekš mini. Un modri skatas apkārt kurš skatiens viņai tiks. Ak likteņ kleitas īsās, es jūtu sevī trīsas. Un pasaulei par spīti, pats arī ģērbjos pliks. Ja reiz viss ir mini, pie velna lai ir mini! Mūs, tāpat kā reiz senčus, no paradīzes trieks. Un pēc tam nāks mini bučas, un pēc tam mini čučas, un pēc tam tikai bērni un morālisti kliegs. Betvtas jau ir tāds likums, ka izpārdodams plikums, zem visiem dzīves mini ir apmīram tas pats. Tad ķeros koku zaros un raibā šlipstē karos un izveļos no gultas un agri mostos ar. Tad pērku skaistu kletu un eju meklēt meitu, ko satīst, precēt, apģērbt un ari izģērbt var,,, /Ojārs Vācietis/


Lasīt citus šī autora blogus