Debesis kļuva pārpildītas,tāpēc kādā
dienā tika izlemts ka ielaidīs tikai tos
cilvēkus kuriem nāves diena būs bijusi
tiešām neveiksmīga. Svētais Pēteris
stāvēja pie Debesu vārtiem un teica
pirmajam vīram: "Pastāsti par savu nāves dienu."
Vīrietis stāstīja:"Tā bija tik drausmīga.
Es sapratu ka manai sievai ir
mīļākais,un pārnācu mājās agrāk lai
pieķertu sievu kopā ar viņu. Es
pārmeklēju visu dzīvokli,bet nekur nevarēju viņu atrast. Tad nu es izgāju
uz balkona,mēs dzīvojam 25.stāvā,un
ieraudzīju to veci karājamies aiz pašas
balkona maliņas. Es iegāju
iekšā,paņēmu āmuru,un sāku sist pa
viņa pirkstiem. Viņš nokrita,bet piezemējās krūmos. Tad aizgāju pēc
ledusskapja un pārmetu to pāri
balkonam,viņam virsū. Bet no piepūles
es dabūju sirdstrieku un nomiru.
Svētais Pēteris nevarēja noliegt ka tā ir
bijusi diezgan neveiksmīga diena un dēļ tā ka tas bijis noziegums kaisles dēļ
viņš vīru ielaida.
Viņš tad jautāja nākamajam vīram
rindā par viņa nāves dienu.
"Nu,kungs,tā bija briesmīga",sacīja
otrais vīrietis. Es nodarbojos ar aerobiku uz sava 26.stāva dzīvokļa
balkona kad sastiepu potīti un
pārslīdēju pāri balkona malai. Man
izdevās sagrābt zemāk esošā dzīvokļa
balkona malu,bet kaut kāds maniaks
iznāca un sāka sist pa maniem pirkstiem ar āmuru. Laimīgā kārtā es
piezemējos krūmos. Bet tad tas vecis
uzmeta man virsū ledusskapi.
Svētais Pēteris iesmējās,ielaida viņu
Debesīs un nolēma ka viņš varētu
tiešām sākt izbaudīt šo darbu. "Pastāsti man par dienu kad
miri?",viņš jautāja trešajam vīram
rindā.
-"Ok,iedomājies šo,es kails slēpjos
ledusskapī..."


Lasīt citus šī autora blogus