Maza,veca tantīte tiesā...

Aizstāvības advokāts:"Vai Jūs lūdzu varat norādīt savu vecumu?"

Vecā tantīte:"Esmu 94 gadus veca."

Aizstāvības advokāts:"Vai varat mums pastāstīt saviem vārdiem kas notika 1.aprīļa naktī?"

Vecā tantīte:"Tur nu es sēdēju uz sava lieveņa mājas priekšā siltā pavasara vakarā kad pienāca jaunēklis un apsēdās man blakus."

Aizstāvības advokāts:"Vai Jūs viņu pazināt?" Vecā tantīte:"Nē,bet viņš nepārprotami bija draudzīgs."

Aizstāvības advokāts:"Kas notika pēc tam, kad viņš apsēdās?" Vecā tantīte:"Viņš sāka berzēt manu
augšstilbu."

Aizstāvības advokāts:"Vai Jūs viņu apturējāt?" Vecā tantīte:"Nē,es viņu neapturēju."

Aizstāvības advokāts:"Kāpēc ne?"

Vecā tantīte:"Tā bija laba sajūta. Neviens man tā nebija darījis kopš
man Alberts nomira pirms apmēram 30 gadiem."

Aizstāvības advokāts:"Kas notika tālāk?"

Vecā tantīte:"Viņš sāka berzēt pa visu manu ķermeni."

Aizstāvības advokāts:"Vai Jūs viņu apturējāt tad?" Vecā tantīte:"Nē,es viņu neapturēju."

Aizstāvības advokāts:"Kāpēc ne?"

Vecā tantīte:"Viņa berzēšana lika man justies dzīvai un satrauktai."

Aizstāvības advokāts:"Kas notika tālāk?"

Vecā tantīte:"Tad jau es jutos tik iekarsusi ka apgūlos un teicu viņam, "Paņem mani jaunekli! Paņem tagad!".

Aizstāvības advokāts:"Un viņš Jūs paņēma?" Vecā tantīte:"Ellē nē! Viņš tikai kliedza:"April,april!"

"Un tad es sašāvu to mazo izdzimteni. "


Lasīt citus šī autora blogus