Un atkal pienāk tās naktis, kas šķiet vairāk vērtas par gulēšanu. Kad prāts strīdas par to, kas ir "pareizi" un kas nekam neder. Bet tas nekas, man patīk. Izprātot kā būtu, ja drosme nesēdētu papēžos, kā būtu, ja rītdiena lēmums būtu ilgāks par 24 stundām.
Pēdējā laikā tēja manā tasē neatdziest, netiek aizmirsta vientuļi uz plaukta starp lāču kompāniju, jā, heh, kas to būtu domājis, ka man būs lāči.
Kas to būtu domājis, ka puķes manā mājās būs ikdiena un miegs būs saldāks par manu tēju.
Nē, nav tā pieaugušo pareizā sajūta. Ir tā kā ir, gan silti, gan ar asiem brīžiem.


Lasīt citus šī autora blogus