Muhameds Kamals Mustafa, autors grāmatai „Sieviete Islamā”.
„Sievieti nevajag sist pa jūtīgām ķermeņa vietām –
seju, krūtīm, vēderu, galvu un tā tālāk. Sitienus
vajag vērst uz konkrētām
ķermeņa vietām, tādām kā
rokas un kājas. Nav vajadzības izmantot
pārāk resnu pātagu, pātagai vajag būt tievai un
vieglai, tai nav jāatstāj
uz ādas lieli nobrāzumi
un zilumi. Tāpat arī sitieniem nav jābūt
spēcīgiem un nesaudzīgiem, jo to mērķis
ir nodarīt sievietei
morālas sāpes, nevis
fiziskas.”

Doktors Gazi Al- Šimari, ģimenes attiecību eksperts, Sauda Arābija.
„Nekad nesitiet sievietei sejā. Vīram jābrīdina
sieva, cik reizes viņš tai sitīs:
viens sitiens, divi, trīs,
četri, desmit. Ja vīrs saka sievai: „Esi uzmanīga,
bērni spēlējas pie
plīts” vai „Aizved bērnus
prom no elektrības rozetes”, bet
viņa atbild: „Esmu aizņemta!”, tad sievai
var iesist ar zobbirstīti vai ko tamlīdzīgu. Nekad
nesitiet viņu ar ūdens
pudeli, šķīvi vai nazi – tas
ir aizliegts. Sitot sievu,
jāievēro piesardzība,
jo sāpju nodarīšana nav mūsu mērķis. Kad
mēs sitam dzīvniekus,
mērķis ir izsaukt sāpīgas sajūtas, līdz ar to piespiežot
dzīvnieku mums
klausīt, jo dzīvnieks
nesapratīs, kad mēs tam
teiksim: „Oh, kamieli, lūdzu, kusties uz priekšu!”
Kamielis un ēzelis nesapratīs, ko no viņa grib, kamēr tam neiesitīs.
Bet sievieti pirmām kārtām
iespaido emocijas, nevis
sāpes.”

Džordžs Buskē, autors grāmatai „Seksa etiķete islamā”
„Sievietes sist vajag, jā,
tomēr pastāv neskaitāmi
veidi, kā to darīt: ja
sieviete ir tieva, tad sist
vajag ar spieķi, ja
viņa ir bagātas miesasbūves, tad ar
kulaku, tuklu sievieti – ar plaukstu. Tādējādi
sitējs nenodarīs
ļaunumu pats sev.”

Programma „Šariats un dzīve”, televīzijas kanāls „Al-Džazira”.
„Sišana neder katrai sievai. Dažas sievas uztver kāvienu kā pazemojumu, kamēr citas pilnībā apmierina tas, ka viņas tiek sistas, un tieši uz viņām sitieni ir iedarbīgākais veids, kā panākt viņu paklausību gadījumos, kad viņas saceļas pret vīru gribu.”

Abdul-latifs Muštahiri, autors grāmatai „Jūs jautājat, Islams atbild.”
„Ja sievas izraidīšana no gultas nesniedz vēlamo rezultātu un jūsu sieva turpina būt nepaklausīga, tas nozīmē, ka viņa pieder pie auksto un spītīgo sieviešu sugas – viņas raksturu var labot ar sodīšanu, tātad – ar sišanu. Sist vajag tā, lai nesalauztu kaulus un neizprovocētu asiņošanu. Daudzām sievām ir spītīgs raksturs, un tikai sitieni viņas spēj nolikt vietā.”

Hasans Aša, autors grāmatai „Par sieviešu pakļaušanu islamā”
„Vīram ir tiesības pielietot miesas sodu attiecībā uz sievu šādos gadījumos:
-Ja viņa atsakās darīt visu, lai liktos pievilcīga sava vīra acīs;
-Atsakās apmierināt vīra seksuālās vajadzības;
-Pamet māju bez atļaujas;
-Pamet novārtā savus reliģiskos pienākumus.
Soda izpildes rīks (pātaga) jātur redzamā vietā, sievai par pastāvīgu atgādinājumu.”

Doktors Muhammads Al-Arifi, autors padomiem jauniem musulmaņu vīriešiem televīzijas šovā par ģimenes dzīvi televīzijas kanālā LBS TV „Ir trīs sieviešu tipi, ar kurām nav iespējams sarunāties, iepriekš nenoliekot pātagu pa ķērienam. Pirmais tips – meitene, kura tikusi tā audzināta. Viņas vacāki tai teica: „Ēd!” – viņa atteica: „Negribu!” – un viņi sita viņu par to. Ar tādu sievieti iespējams uzturēt normālas attiecības tikai ar regulāru miesas sodu pielietošanu. Otrs tips – sieviete, kura ignorē savu vīru vai arī izturas pret to ar nicinājumu. Tādai arī palīdz tikai pātaga. Trešais tips ir izvirtusi sieviete, kura neklausa savu vīru, kamēr nedabū kārtīgu kāvienu. Sievieti vajag sist ar ko vieglu, piemēram, vieglu pātadziņu vai roku. Vīrs, kurš sit savu sievu, liek viņai saprast – sieviete, tu esi aizgājusi par tālu. Sitieni pa seju nav atļauti, jo zilumi uz sejas var padarīt sievieti neglītu.”


Lasīt citus šī autora blogus