Es pieceļos no rīta, izripoju ārā no gultas,saģērbjos, nomazgājos, izģērbjos, nolieku drēbes žāvēties, izeju ārā no mājas, apeju ap stūri,nostājos pieturā, ar smaidu uz sejas, bet tur vienmēr
atrodas kāds žūpa, dēļ kura man tas smaids no sejas pazūd…
1. pants:
Iekāp sabiedriskā transportā/kur tevi grūž kā bortā/ tauta samīlējusies hokejā kā sportā/un kā nikni suņi virsū
lupī/ko man izdrāzt jūs tūplī?/iedošu bietē tā ka jums lidos ap galvu tauriņi/un atlikušo dzīvi būs jāvelkā pieaugušo autiņi/ es liriski čurāju uz jums kā krupis/es šorīt nomazgājos kamēr jūs smirdiet kā klucis/ups man izspiedušies pupi/bet jūs esiet tupi/es gribēju teikt, ka daudziem zināšanu līmenis ir zems/jūs ticiet visam ko jums saka kāds uzvalkā tērpies ķēms/starp citu katrs pats izvēlas savu dzīves veidu/viens izvēlas boksēt kamēr otrs valkāt kleitu/es izvēlos vālēt kāda meitu/un lai ar’ ko es teiktu/ daudzi grib, lai es beigtu
repot par šīm lietām/un lai tās neizskanētu ārpus četrām sienām/
bet tomēr nav pieņemts par to tā klaigāt/jo visiem ir skaidrs, ka dzīvojam mēs grūtā laikā/kad atliek ar divlitru alu pa ielām staigāt/ar savu tautu politiķi varēja drusku maigāk/un tagad nevienam nav viegli atzīt/ka jau ātrāk vajadzēja sūdus atpazīt/varbūt, bet jūtu, ka daudzi uz tevi uzēdas lieki/prašņā un laikam grib kļūt kā spiegi/pasažieri, kuri man aiz muguras bakstās/aiz sevis tukšu pudeļu čupu atstās/saviem dzeltenajiem pirkstiem rāda/neslēpjot emocijas aiz alkohola smārda/
beržās un apkārt lokās/
savās paģirās mokās/viņu nodzertos purnus redzu, jo bļa ir atspulgs taj’ logā/kā saka, daļa taisnības ir katrā jokā/es turu savu pildspalvu kreisajā rokā/
kura pārvērš manu taisnību pa pusei jokā/
tas ir kā pieradums no kura tā pagrūtāk nokāpt/


Lasīt citus šī autora blogus